Ja tevi interesē ādas kopšana (un mēs pieņemam, ka tā ir, ja jau esi nonācis šeit), tu noteikti esi dzirdējis par ādas barjeru. Tāpat kā slugging un skinimālisms, ādas barjera ir populārs temats sociālo mediju ādas kopšanas kopienās. Un atšķirībā no daudzām pārejošām tendencēm šī dermatoloģiskā aizraušanās noteikti saglabāsies uz palikšanu.

Bet kas īsti ir tava ādas barjera? Un kāpēc tā ir tik svarīga? No bojājumiem līdz atjaunošanai un visam, kas ir pa vidu, šis ir tavs visaptverošais ceļvedis ādas barjeras pasaulē. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kā aizsargāt savu dārgo ādas barjeru – un kāpēc tev vispār par to būtu jārūpējas.

Kas ir ādas barjera?

Ādas barjera, ko dēvē arī par mitruma barjeru, ir būtiska laimīgas un veselīgas ādas sastāvdaļa. Ja tā darbojas labi, tava āda būs mīksta, stingra un mirdzoša. Ja tā ir bojāta – nu, par to mēs parunāsim pēc brīža. Taču teiksim tā: tava āda neizskatīsies un nejutīsies vislabākajā formā.

Ādas barjera atrodas stratum corneum jeb raga slānī – tavas epidermas (ādas virsējā slāņa) ārējā slānī. Tā sastāv no ādas šūnām, kuras kopā satur taukaini, vaskaini vai eļļaini savienojumi, ko sauc par lipīdiem. Iztēlojies savas ādas šūnas kā ķieģeļus – un ceramīdus, holesterīnu un taukskābes kā javu, kas visu salīmē kopā. Kopā tie rada aizsargbarjeru, kas neļauj kairinātājiem iekļūt iekšā, vienlaikus saglabājot mitrumu.

Kādas ir pazīmes, ka tava barjera ir bojāta?

Vai tava āda ir jutīga un pakļauta apsārtumam un pietūkumam? Tās ir bojātas barjeras pazīmes un simptomi. Tāpat arī sausums, nespodrums un dehidratācija. Turklāt raupji laukumi un savilktas, niezošas vai nepatīkamas sajūtas. Piemēram, āda, kas dzeld pat tad, ja uzklāj neaktīvus ādas kopšanas līdzekļus vai saules aizsargkrēmu.

Kad ādas barjera ir bojāta, āda sliktāk spēj saglabāt dārgo mitrumu. Transepidermālā ūdens zuduma (TEWL) palielināšanās liek ādai izskatīties nespodrai. Un tas var arī pasliktināt tādas ādas slimības kā ekzēmu un psoriāzi.

Vienlaikus āda ir mazāk spējīga aizsargāties pret ārējiem agresoriem, piemēram, UV stariem, piesārņojumu un ķīmiskām vielām. Āda kļūst uzņēmīgāka pret iekaisumiem un kairinājumiem, un uz tās var parādīties priekšlaicīgas novecošanās pazīmes. Ja cīnies ar pinnēm, tavi izsitumi bieži vien kļūs biežāki un smagāki.

Kas to var sabojāt?

Kas tad ir izraisījis tavas ādas barjeras bojājumus? Pie vainas var būt dažādi iekšējie un ārējie faktori – sākot ar taviem ādas kopšanas paradumiem.

Katra dermatologa murgs – pārmērīga pīlinga lietošana un agresīva aktīvo sastāvdaļu, piemēram, retinola un skābju (glikolskābes, salicilskābes u. c.) izmantošana – ir bieži sastopamie vaininieki. Lai gan šīm sastāvdaļām ir lieliskas priekšrocības, ir svarīgi pakāpeniski izveidot ādas toleranci. Un esi uzmanīgs, tos kombinējot savā ādas kopšanas režīmā.

Citi faktori, kas ietekmē ādas barjeru, ir UV starojums, piesārņojuma iedarbība un pārāk sauss vai mitrs klimats. Savas funkcijas pilda arī gēni – un tāpat arī tavs dzīvesveids. Stress, miega trūkums, smēķēšana? Tie neparāda tavai barjerai nekādu labvēlību. Vēlams izvairīties arī no pārāk karsta ūdens. Un apzinies, ka steroīdi un noteikti medikamenti var pavājināt tavas ādas aizsargspējas un izraisīt vāju ādas barjeru.

Kā izveidot ādas barjerai draudzīgu ādas kopšanas rutīnu

Neatkarīgi no tā, vai atjauno bojātu barjeru vai vienkārši vēlies atbalstīt savu ādu, palīdzēs barjerai draudzīga ādas kopšanas rutīna.

1. solis: Saglabā vienkāršību

Kā dermatofarmakoloģijas profesors Dr. Kristians Surbers stāsta laikrakstam The New York Times, "10 soļu korejiešu režīms ādai ir smags pārbaudījums." Ko tas nozīmē? Pirmā lieta, ko dermatologs ieteiks ādas barjeras atjaunošanai, ir pamata, vienkāršota rutīna.

Dažas nedēļas izlaid (vai samazini) retinoīdu, hidroksiskābju un manuālo pīlinga līdzekļu lietošanu. Tā vietā izmēģini vienkāršu rutīnu, kas orientēta uz mitruma atjaunošanu. Izvēlies maigu attīrošo līdzekli, mitrinošu serumu un mitrinātāju.